Sveiki. Labs virsraksts, lai spētu noformulēt sevi, savu iekšējo pasauli visiem saprotamā valodā, kas dod iespēju dzīvot līdzi manām domām un tam, ko gribu teikt. Domāju ka daudzi, tāpat kā es, bērnībā izjuta sevi kā sabiedrības atstumtu un nesaprastu. Gan savu vienaudžu, gan vecāku, skolotāju vidū. Un nevis tādēļ ka bijāt pārlieku aktīvs, nepaklausīgs, bet ar to ka vienmēr un visur bijāt viens. Ļoti patstāvīgs, kā cilvēki saka - vienpatnis. Taču vai tev bija sajūta, ka viņi nesaprot to, kā tu jūties? Vai tev neradās sajūta, ka viņi nemaz nesaprot, ko tu vēlies viņiem pateikt? ... |