Daudzi atceras 1988. gada filmu "Lietus cilvēks" (Rain Man) ar Tomu Krūzu un Datinu Hofmanu galvenajās lomās, kurā Hofmana varonis Raimonds Babits slimoja ar autismu. Izrādījās, ka problēma ir tik akūta, ka "Lietus cilvēks" 1989. gadā martā saņēma ASV kinoakamēmijas galveno balvu - Oskaru. Filmai "Lietus cilvēks" bija laimīgas beigas un optimistiska izskaņa. Taču, atšķirībā no Dastina Hofmaņa varoņa, dzīvē viegli neklājas ne pašiem autistiem. ne viņu tuviniekiem.
Lai arī mēs zinām, ka ar autismu slimu cilvēku ir ļoti daudz un viņi var būt ļoti talantīgi, ģimenei tas nozīmē tikai vienu - vai nu pilnīgu un mūžīgu savas dzīves pakļaušanu slimajam ģimenes loceklim, vai arī autists savu dzīvi burtiski "velk "psihoneiroloģiskajā dispanserā. Mūsu kultūrā par šiem cilvēkiem zina maz, par viņiem nerunā un, tātad, attiecīga ir arī sabiedrības attieksme.
Autisms ir cilvēka attīstības traucējumi, kas raksturojas ar netipisku, mums apkārtējiem nesaprotamu uzvedību, dzīves uztveri un kontaktu ar apkārtējiem cilvēkiem.
Autisma izpausmes ir novērojamas jau agrā bērnībā (visbiežāk līdz 3 gadu vecumam) un tās var būt no viegli izteiktām (tad apkārtējie to tik viegli nepamana) līdz ļoti smagām (kad kontakts ar cilvēku praktiski nav iespējams).
Ir 3 galvenās pazīmes pēc kurām cilvēkam var diagnosticēt šo saslimšanu -
1. socializācijas problēmas;
2. grūtības kontaktēties ar apkārtējiem;
3. uzvedības īpatnības.
Cilvēki, kuri slimo ar autismu, nespēj veidot veselīgas attiecības ar apkārtējiem, kaut gan, dzīvojot sabiedrībā, tas ir ļoti svarīgi. Šie traucējumi var būt tik izteikti, ka jau gandrīz vai no pirmajām dzīves dienām māte nespēj izveidot kontaktu ar savu bērnu.
Bērnam augot, īpatnības izpaužas itin visā. Cilvēks it kā iegrimst savā iekšējā pasaulē un negrib kontaktēties ar citiem. Reizēm viņš apkārtējos pilnīgi neievēro un necieš no tā, ka citu cilvēku viņa pasaulē vienkārši nav.
Galvenā problēma ir tā, ka autistu uzvedība nav prognozējama - viņš var darīt jebko, jebkur, jebkad, jebkā un apkārtējie viņa darbībās vai emocijās nekad neatradīs nekādas likumsakarības. Autistam var būt ļoti izteikta nepatika pret trokšņiem, tāpēc viņš nespēj atrasties uz ielas vai sabiedrībā - katra, pat visnevainīgākā skaņa, rada ārkārtīgu kairinājumu. Autists, lai apskatītu priekšmetu, var likt to tuvu pie acīm - viņš lietu neredz un nesaprot tā kā mēs to redzam un saprotam. Piemēram, ar redzi vien šis cilvēks nešpēj izprast vai priekšmets ir ass vai apaļš. Viņš var atteikties staigāt basām kājām. Visparastāko emblēmu uz apģērba šis cilvēks var uztvert kā īpašu zīmi. Autistiem daudzas lietas kļūst par rituālu. Piemēram, šis cilvēks neies vannā ātrāk kamēr tur nebūs noteikts daudzums ūdens noteiktā temperatūrā, bet blakus noteiktā vietā viens un tas pats dvielis un ziepes. Autists pastāvīgi var veikt bezjēdzīgas darbības (piemēram turēt sevi aiz matiem, staigāt uz pirkstgaliem un tml.) un neviens nevar viņu pierunāt to pārtraukt. Ja bērns - autists mīl salikt noteiktā kārtībā savas mantas, tad pieaugušais - autists katru dienu var izlikt noteiktā kārtībā savas drēbes (apavus, grāmatas utt.). To viņš darīs regulāri un, ja kāds mēģinās traucēt, reakcija ir neprognozējama - no viegla uztraukuma līdz galējai agresijai. Autists var stundām darīt vienu un to pašu darbību (piemēram, ieslēgt un izslēgt gaismu). Vai iemīlēt kādu nedzīvu priekšmetu (piemēram, papīra gabaliņu).
Vecākiem jāsāk uztraukties par iespējamo autismu, ja bērns -
1. izvairas no taktila kontakta (pieskārieni, samīļošana utt. ) ar vecākiem un citiem cilvēkiem;
2. līdz 3 gadu vecumam nerunā;
3. nekontaktējas ar citiem bērniem un par viņiem neinteresējas;
4. grib būt viens un uz ārpasauli nereaģē;
5. žesti ir neatbilstoši tam, ko bērns grib (piemēram, lai paskatītos uz rotaļllietām, bērns tās burtiski "bāž acīs");
6. citu cilvēku vārdus atkārto kā atbalsi (piemēram, uz jautājumu "Vai Tu gribi ēst?", bērns monotoni atbild "ēst");
7. veic rituālas darbības (piemēram, sēž tikai vienā un tajā pašā vietā);
8. rotaļļietas vienmēr kārto noteiktā secībā, pie kam tam vienmēr ir saistība ar krāsu;
9. atsakās darīt kaut ko tādu, ko normāli cilvēli dara (piemēram, staigāt basām kājām);
10. neadekvāti reaģē uz troksni vai uz kādiem priekšmetiem (slēpjas, kliedz, baidās un tml.).
Par cik autisma izpausmju spektrs ir ļoti plašs, ir novērots, ka ļoti daudziem slaveniem cilvēkiem ir bijušas šīs slimības pazīmes. Nav nekāds noslēpums, ka autisma pazīmes esot bijušas Īzakam ņūtonam, Albertam Einšteinam, Bilam Geitsam un pat Stīvenam Spīlbergam. Lūk, vēl dažas slavenības -
1. Virdžīnija Vulfa. Stāsta, ka rakstniece savus darbus vienmēr esot rakstījusi stāvot kājās.
2. Endrjū Džeksons. Septīto Amerikas prezidentu neviens nevarēja pārliecināt par to, ka zeme nav plakana.
3. Derilla Hana. Bērnībā aktrise cieta no disleksijas ar autisma pazīmēm.
4. Vudijs Allens. Šodien ir slavens aktieris un režisors.
5. Bobs Dilans. Brīnišķīgs mūziķis.
6. Endijs Kaufmans. Slavens komiķis un aktieris.
7. Vinsents van Gogs. Slavenā gleznotāja darbi ir vieni no dārgākajiem pasaulē.
8. Enija Vorhols. Mākslinieka privātās dzīves īpatnības liecina par autisma pazīmēm.
9. Kortnija Lova. Aktisei jau 3 gadu vecumā oficiāli tika uzstādīta diagnoze.
10. Hikari Oe. Slavenais japāņu komponists.
